Influenceri bieži vien izvēlas kļūt par pašnodarbinātajiem, lai īstenotu savu radošo darbību. Vienlaikus pašnodarbinātajam influencerim jāveic arī ne vienmēr tik patīkamā daļa – grāmatvedības kārtošana. Nesenajā vebinārā Jana Kohno no pats.lv stāstīja, kā kļūt un būt par pašnodarbināto un dalījās ieteikumos vienkāršākai un patstāvīgai grāmatvedības kārtošanai.
Kad jāreģistrē saimnieciskā darbība?
Ja iecerēts regulāri pārdot speciāli tirgošanai gatavotus produktus vai sniegt savus pakalpojumus, tad darbību nepieciešams reģistrēt. Sākotnēji var nebūt skaidrs, vai šāda darbība paredzēta ilgtermiņā, cik regulāra tā būs un kādi būs ienākumi, tāpēc tā vietā, lai, piemēram, dibinātu SIA, ieteicams sākt ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu.
Individuālais komersants vai saimnieciskās darbības veicējs?
Pastāv divas darbības formas, starp kurām izvēlēties – reģistrēties kā individuālajam komersantam (IK) vai kā saimnieciskās darbības veicējam (SDV). Galvenā atšķirība – IK ir nepieciešams reģistrēt firmas nosaukumu, savukārt SDV kā reģistrācijas numurs tiek izmantots personas kods. Ar reģistrācijas kārtību individuālajam komersantam var iepazīties Uzņēmumu reģistra mājaslapā. Savukārt SDV reģistrācija pāris soļos veicama Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (VID EDS):
VID EDS > Sagatavot dokumentu > No veidlapas > Nodokļu maksātāja reģistrācijas un datu izmaiņas veidlapas > Nodokļu maksātāja (fiziskas personas) reģistrācija > Saimnieciskās darbības veicējs
Pievērs uzmanību – SDV reģistrācijai nepieciešams noskaidrot arī savu pamatdarbības veidu pēc NACE 2 klasifikatora. Influenceriem Centrālās statistikas pārvalde iesaka izvēlēties pamatdarbības veidu “Cita izdevējdarbība”.
Kādu nodokļu maksāšanas režīmu izvēlēties?
Darbības formas reģistrēšanai seko nodokļu režīma izvēle. Pašnodarbinātajiem pieejamas divas izvēles – vispārējais režīms vai mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīms. Galvenā atšķirība ir nodokļu likmēs un aprēķināšanas kārtībā. Atšķirībā no vispārējā režīma MUN ir vairāki ierobežojumi – to nevar izvēlēties PVN maksātāji, un MUN maksātāji nevar saņemt Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atlaides un atvieglojumus. Tāpat MUN maksātāji nevar no ieņēmumiem atskaitīt izdevumus, ko bieži vien labprāt izmanto pašnodarbinātie vispārējā režīmā. Piemēram, ja telefons tiek izmantots gan personīgajām, gan saimnieciskās darbības vajadzībām, tad daļu no rēķina summas iespējams atskaitīt no ieņēmumiem, tādējādi samazinot ar nodokli apliekamo ienākumu. Vairāk par izdevumu norakstīšanu un nosacījumiem uzzini pats.lv blogā.
Izvēlēties piemērotāko un izdevīgāko režīmu ir viens no veiksmīgas saimnieciskās darbības priekšnosacījumiem. Ja māc šaubas par atbilstoša nodokļu maksāšanas režīma izvēli, iesakām izpildīt pats.lv testu!
Kādi nodokļi jāmaksā?
MUN maksā no apgrozījuma jeb ieņēmumiem. Ja apgrozījums ir līdz 25 000 eiro gadā, tad likme 25%, bet apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā – 40%. Ja MUN maksātājs reģistrēts vēlāk, tad apgrozījums, kuram piemēro 25% likmi, tiek proporcionāli samazināts.
Mazliet sarežģītāka nodokļu maksāšanas kārtība ir vispārējā kārtībā. Mēnesī gūtais ienākumu apmērs nosaka to, vai iemaksu aprēķinā jāizmanto lielā likme – 31,07%*, kas ietver dažādas apdrošināšanas, vai tikai pensiju apdrošināšanas likme – 10%. Ja ienākumi mēnesī ir vismaz 500 eiro vai lielāki, tad iemaksas jāveic 31,07% apmērā no vismaz 500 eiro vai citas, paša izvēlētas, lielākas summas. Papildu tam jāveic iemaksas 10% apmērā pensiju apdrošināšanai no starpības starp faktiskajiem ienākumiem un šiem 500 eiro vai citas lielākas summas, no kuras veiktas iemaksas ar likmi 31,07%. Savukārt, ja ienākumi nesasniedz 500 eiro apmēru, tad jāveic tikai 10% pensiju apdrošināšana no faktiskajiem ienākumiem. Vispārējā režīmā jāveic arī IIN aprēķins, piemērojot gada ienākumam atbilstošu likmi. Aprēķins notiek, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.
Kas ir minimālās sociālās iemaksas?
Uz pašnodarbinātajiem abos režīmos attiecas arī minimālās sociālās iemaksas no 1500 eiro ceturksnī jeb 500 eiro mēnesī. Ja šāds ienākumu apmērs tiek sasniegts, tad lieki nav jāuztraucas – iemaksas tiek veiktas no minimālā objekta. Ja prognozējams, ka ienākumu apmērs nesasniedz šo summu, tad pašnodarbinātajam ik ceturksni ir jāziņo par to VID EDS, aizpildot veidlapu “Pašnodarbinātā apliecinājums par plānotajiem ienākumiem”. Šajā gadījumā obligātās iemaksas netiks aprēķinātas, un no faktiskā ienākuma būs jāveic iemaksa pensiju apdrošināšanai. Likumā noteiktas pašnodarbināto kategorijas, uz kurām minimālās sociālās iemaksas neattieksies. Ar šīm kategorijām iepazīties var VID informatīvajā materiālā.
Kādas atskaites jāiesniedz?
Atskaites jāiesniedz ik ceturksni – līdz 17. janvārim, 17. aprīlim, 17. jūlijam un 17. oktobrim vispārējā kārtībā, un līdz šo mēnešu 15. datumam MUN režīmā. Līdz šiem datumiem arī jāiesniedz iepriekšminētais apliecinājums par plānotajiem ienākumiem. Savukārt līdz tā paša mēneša 23. datumam jāveic aprēķinātā nodokļa iemaksas vienotajā nodokļu kontā. Gada ienākumu deklarācija vispārējā kārtībā jāiesniedz no 1. marta līdz 1. jūnijam, un līdz 23. jūnijam jāveic nodokļa iemaksas.
Kā pats.lv var palīdzēt tikt galā?
Patstāvīgi veikt nodokļu aprēķinu, pildīt saimnieciskās darbības žurnālu un atskaites var izrādīties sarežģīti un laikietilpīgi. Mazināt šaubas par aprēķiniem un datu pareizību var pats.lv – grāmatvedības sistēma pašnodarbinātajiem. Viss, kas tev nepieciešams – cītīgi krāt visus ar saimniecisko darbību saistītos dokumentus, kas apliecina, ka esi veicis samaksu vai saņēmis ieņēmumus, augšupielādēt tos sistēmā un aizpildīt atbilstošās ailes. Pārējo sistēma izdarīs tavā vietā – automātiski veiks nodokļu aprēķinu, automātiski aizpildīs saimnieciskās darbības žurnālu un atskaites. Ērti, lēti, nav nepieciešamas zināšanas grāmatvedībā!
Saimnieciskās darbības veicējiem noderīgu informāciju atradīsi pats.lv mājaslapā un VID mājaslapā.
**Pašnodarbinātajam – nekustamā īpašuma apsaimniekotājam – 26,59%
